Uzlabo būvspeciālistu kompetences novērtēšanas un prakses uzraudzības procesu

21.03.2018

Lai uzlabotu būvspeciālistu kompetences novērtēšanas un profesionālās darbības uzraudzības procesu, Ministru kabinets 2018. gada 20. marta sēdē apstiprināja izmaiņas būvspeciālistu kompetences novērtēšanas un patstāvīgās prakses uzraudzības noteikumos.

Viena no būtiskām izmaiņām ir noteiktā iespēja īsākā laika termiņā pēc diploma saņemšanas iegūt būvspeciālista sertifikātu. Neatkarīgi no iegūtā izglītības līmeņa, minimālais laiks, kurā pretendentam būs jāapgūst kompetences pārbaudes iestādes noteiktā praktiskā darba pieredzes programma būs ne mazāk kā divi gadi pēdējo septiņu gadu laikā (līdz šim - 3 gadi, ja iegūta otrā līmeņa augstākā profesionālā  izglītība un 5 gadi, ja iegūta pirmā līmeņa augstākā profesionālā  izglītība). Šī norma stāsies spēkā 2019. gada 1. janvārī.

Mainītas prasības arī attiecībā uz būvspeciālista sertifikāta uzturēšanu. Noteikumu projekts nosaka, ka būvspeciālista sertifikāta uzturēšanai jāpraktizē kompetences novērtēšanas iestādes noteiktajā apjomā vismaz divi gadi piecu gadu periodā. Pretējā gadījumā būvspeciālistam būs atkārtoti  jāveic kompetences novērtēšana.

Tāpat, lai veicinātu būvspeciālistu sertificēšanos būvekspertīzes specialitātē ir mainītas prasības sertifikāta būvekspertīzes specialitātē iegūšanai un uzturēšanai. Attiecīgi ir noteiktas paaugstinātas prasības attiecībā uz iepriekšējo praksi 3. grupas būvprojektu un būvju ekspertīzei. Pretendēt uz tiesībām veikt ekspertīzes trešās grupas būvju būvprojektiem būvspeciālists varēs, ja tas pēdējos 10 gados attiecīgajā darbības sfērā ir izstrādājis vismaz trīs trešās grupas būvju būvprojektus vai būvprojekta sadaļas attiecīgajā darbības sfērā.

Vienlaikus tiek atvieglotas prasības attiecībā uz kompetences novērtēšanu – ņemot vērā, ka būvspeciālista profesionālā kompetence ir jau pārbaudīta un tiek uzturēta pamatdarbības jomā (projektēšanas, būvdarbu vadīšanas, būvuzraudzības specialitātes attiecīgajā darbības sfērā), turpmāk eksāmenam nebūs praktiskās daļas, nosakot, ka kompetences pārbaude būvekspertīzes specialitātē ietver būvspeciālista atbilstības novērtēšanu noteiktajiem  kritērijiem un  normatīvo aktu zināšanu un piemērošanas pārbaudi (testu būvekspertīzes specialitātē). Būvprojektu un būvju ekspertīžu kvalitātes novērtēšana notiks patstāvīgās prakses uzraudzības ietvaros. Būvekspertīzes specialitātes būvspeciālistam pēc sertifikāta iegūšanas Būvniecības valsts kontroles birojā izvērtēšanai būs jāiesniedz pilna informācija un dokumentu kopums par pirmo veikto būvekspertīzi, tāpat arī turpmāk veicot patstāvīgās prakses uzraudzību un informācijas pārbaudi, izlases veidā Būvniecības valsts kontroles birojs veiks ekspertīžu kvalitātes pārbaudi.

Lai nodrošinātu kvalitatīvu un starptautiskām kvalitātes prasībām atbilstošu būvju būvniecību, Latvijas būvnormatīvos noteikto tehnisko prasību izpildei ir dotas atsauces uz projektēšanas un produktu standartiem. Par konkrēto tehnisko prasību ieviešanu un tā kvalitatīvu izstrādi būvniecības procesā atbildīgi ir būvspeciālisti un būvdarbu veicēji. Ņemot vērā, ka esošā standartu iegādes un apmaksas sistēma prasa finansiāli lielus ieguldījumus būvspeciālistam, lai iegādātos visus tam nepieciešamos standartus. Līdz ar to bieži vien praksē tiek piemērotas standartu novecojošas vai kļūdainas redakcijas, kā rezultātā var rasties kļūdas aprēķinos un netiek nodrošināta praktiska normatīvo aktu ievērošana, radot bīstamību būvniecības un ekspluatācijas laikā. Tādēļ kompetences pārbaudes iestādēm no 2019.gada 1. janvāra būs jāuztur spēkā esošs līgums ar Nacionālo standartizācijas institūciju par Latvijas valsts standartu abonēšanu tās sertificētajiem būvspeciālistiem par pazeminātu gada maksu, pievienojot standartu abonēšanas maksu 30 eiro apmērā patstāvīgās prakses uzraudzības gada maksai.

No 2018. gada 1.jūlija informācijai par ikviena būvspeciālista veiktajiem darbiem jābūt publiski pieejamiem, lai sniegtu pilnu un vispusīgu informāciju par sertificētā būvspeciālista uzkrāto profesionālo pieredzi. Šāda informācija ir svarīga pasūtītājam, kuram ir jāizvēlas būvniecības procesa dalībnieki - būvprojekta izstrādātājs, būvprojekta ekspertīzes veicējs, būvdarbu veicējs un būvuzraudzības veicējs. Būvspeciālistu darba pieredze ļaus novērtēt attiecīgā būvspeciālista atbilstību pasūtītāja definētai būvniecības iecerei, samazinot ar kvalitāti saistītus riskus. Publicējamās informācijas kopums sniegs pilnu informāciju par būvspeciālista veiktajiem darbiem un pieredzi.

Papildus ir skaidrāk noteikti pārkāpumu veidi, pamatojoties uz kuriem kompetences pārbaudes iestāde var pieņemt lēmumu par atkārtotas kompetences pārbaudes noteikšanu, brīdinājuma izteikšanu un sertifikāta vai darbības sfēras apturēšanu vai anulēšanu. Kompetences pārbaudes iestādei noteiktas tiesības atkarībā no pārkāpuma smaguma pieņemt lēmumu par sertifikāta vai darbības sfēras apturēšanu uz laiku no trīs mēnešiem līdz desmit gadiem.

Līdz šim būvspeciālistu kompetences novērtēšanu un patstāvīgās prakses uzraudzības kārtību noteica Ministru kabineta 2014. gada 7. oktobra noteikumi Nr. 610 „Būvspeciālistu kompetences novērtēšanas un patstāvīgās prakses uzraudzības noteikumi”, kas zaudēs spēku līdz ar jauno MK noteikumu spēkā stāšanos.

Detalizēti ar apstiprināto MK noteikumu projektu „Būvspeciālistu kompetences novērtēšanas un patstāvīgās prakses uzraudzības noteikumi” var iepazīties Ministru kabineta tīmekļa vietnē.

 

Informāciju sagatavoja: Elita Rubesa - Voravko, EM Sabiedrisko attiecību nodaļa