Vai vērts piemaksāt par BREEAM sertifikātu, nomājot telpas?

06.06.2018

Iedomājieties - strādāt biroju ēkā, kurā katrs gaismas ķermenis ir individuāli regulējams, kuras lifti par 75% atražo sev iztērēto enerģiju, ēka kura nenovada lietusūdeni kanalizācijā, bet ļauj tam izgarot atpakaļ atmosfērā… Izklausās pēc zinātniskās fantastikas? Ne līdz galam: pirmās šādas ēkas pēdējos gados tiek celtas un nodotas ekspluatācijā arī Rīgā. Tie ir būvprojekti, kuri saņēmuši starptautisko un prestižo ēku ilgtspējības rādītāju novērtēšanas sistēmas BREEAM sertifikātu.

Kad likumā rakstītie normatīvi ir par zemu!

Latvijas Ilgtspējīgas būvniecības padome sadarbībā ar biedrību “Zaļās mājas” ir izstrādājusi īpašus BREEAM (British Research Establishment Environmental Assessement Method) komercēku vērtēšanas kritērijus, kas pielāgoti Latvijai, ņemot vērā tās likumdošanas īpatnības un citus lielumus, ieskaitot tos, kas saistīti ar ģeogrāfisko novietojumu. Šie kritēriji dod ieskatu par visu, kas jāņem vērā projektējot, būvējot un ekspluatējot ilgtspējīgas ēkas. Vērtējamo aspektu ir daudz un tie dažādi - zemes (platības) izmantojums un ekoloģija, piesārņojums, transporta efektivitāte, menedžements, inovācijas, ēkas ietekme uz cilvēku veselību un labsajūtu, energoefektivitāte, ūdensapgāde un nokrišņu ūdens novadīšana, pielietotie materiāli, kā arī būvniecības atkritumu daudzums un menedžements. BREEAM sertificētas ēkas šajos rādītājos uzrāda labāko praksi virs likumdošanā noteiktajām normām.

Zaļa būvniecība kļūst par Rīgas ikdienu

Visiem ir skaidrs, ka nākotne būs zaļāka, energoefektīvāka un bez atkritumiem. Taču šīs lietas mēs neredzam, vienkārši paskatoties uz ēku vai ieejot tajā. Par to, kādas tieši ar “neapbruņotu aci” saskatāmās inovācijas būs iespējams atrast pēc BREEAM sistēmas sertificētā biroju ēkā, kura top Daugavas kreisajā krastā, mums stāsta Mūkusalas Biznesa Centra līdzīpašnieks Klāvs Vasks: “Zeiss ēkā, pie kuras šobrīd strādājam, paredzēti lifti ar reģeneratīvo piedziņu, kuri ietaupa līdz 75% elektroenerģijas, ārējais apgaismojums, kas tiek kontrolēts, izmantojot krēslas sensorus, dzesēšanas iekārtas bez cilvēkiem un videi bīstamām gāzēm, zaļais jumts, kas spēj akumulēt līdz 30 litriem ūdens uz katru tā kvadrātmetru - tā vietā lai ūdeni vienkārši novadītu notekās, ūdensapgādes vadības sistēmas, kas ļauj būtiski samazināt ūdens patēriņu, speciāli pisuāri, kas neizmanto ūdeni utt. ” 

Efektivitāte nav kosmosa tehnoloģijās, bet gan plānošanā

MBC līdzīpašnieks gan uzsver, ka tās ir tikai dažas no redzamajām lietām, kas sastāda tikai nelielu daļu no ēkas ieguldījuma ilgtspējībā: ”Lai šo sertifikātu iegūtu, vislielākais darbs notiek plānošanas un menedžementa līmenī - visam jānotiek efektīvi un lieki nepatērējot nevienu resursu. Atkritumiem jāpaliek pēc iespējas mazāk, apkārt esošā vide un zaļā zona jāsaudzē maksimāli utt. Piemēram, apdares darbus izīrējamajās telpās nedrīkst sākt, pirms tajās nav “ievācies” īrnieks, ar kuru apdare un iekšējais plānojums ir saskaņots. Tas notiek tāpēc, lai īrniekam vēloties kaut ko pārbūvēt atbilstoši savām vajadzībām, apdares darbos netiktu otrreiz izšķiesti resursi.” 

Vide, prestižs, komforts

Kāpēc mums nepieciešamas šādas ēkas? Pirmkārt, tāpēc, ka būvniecība un visas ar to saistītās nozares ir ļoti izšķērdīgas - tās sastāda 40% no planētas patērētajiem energoresursiem. Arvien skaudrāk apzinoties globālā piesārņojuma un siltumnīcas efekta draudus, daudzās attīstītākās valstīs energoefektīvas un resursu efektīvas būvniecības prakse jau kļuvusi par industrijas standartu. 

Otrkārt, telpas šādā ēkā - tas ir prestižs. Veiksmīgi uzņēmumi, kuriem rūp sava reputācija, 21. gadsimtā vairs nevar atļauties ietaupīt uz nākamo paaudžu rēķina - zaļāki un efektīvāki risinājumi kļuvuši par uzņēmumu ikdienu jau šobrīd, taču
tuvākajā nākotnē institūciju un sabiedrības spiediens to ieviešanā turpinās krasi pieaugt. Arī Latvija daudzos rādītājos, lai arī ļoti pamazām, taču tuvojas Rietumvalstīm, kas nozīmē, ka darba aizsardzība un vides aizsardzība kļūs arvien aktuālākas.

Treškārt, uzņēmumi, kuri nomā telpas šādās ēkās, var būt droši, ka viņu darbiniekiem tiks nodrošināts augstāks komforta līmenis, tādejādi paaugstinot to darbaspējas un produktivitāti. BREEAM sertifikātu ieguvušās ēkas tiek rūpīgi vērtētas arī pēc telpu mikroklimata (gaisa kvalitāte, mitrums, apkure, gaisa cirkulācija) un telpu apgaismojuma kvalitātes kritērijiem - šādās ēkās tie ir augstāki par likuma normatīvos noteiktajiem.

“Kā vienu no papildus ērtībām esam paredzējuši noteiktu dušu skaitu uz noteiktu biroju platību. Ēkā būs pieejama arī elektromobiļu uzlādes stacija un velonovietne lielam skaitam velosipēdu. Kā viena no prasībām BREEAM sertifikāta iegūšanai tiks ieviesta iespēja regulēt katru gaismas ķermeni individuāli - tas kalpos gan darbinieku ērtībām, gan taupīs enerģiju,” par topošajā Zeiss ēkā atrodamo stāsta Klāvs Vasks. Tāpat BREEAM standarti arī pieprasa tādu telpu plānojumu, kas maksimāli izmanto dienasgaismu. Tas ļauj izvairīties no atspīdumiem darbavietās, kas var traucēt ēkā strādajošajiem un veicināt mākslīgā apgaismojuma izmantošanu dienas gaišajā laikā.

Tālredzība atmaksājas

Ir skaidrs, ka strādājot ēkā, kura projektēta, domājot ne tikai par lietotāju vajadzībām, bet arī par nākamajām paaudzem, jebkurš darbinieks jūtīsies vērtīgāks un nozīmīgāks. Kamēr daudzi Latvijas uzņēmēji tuvredzīgi ietaupa vēl diezgan vienaldzīgi attiecoties pret darbinieku labsajūtu, rietumos jau sen ir sapratuši, ka komforts nav abstrakts un netverams jēdziens, bet gan skaidri izmērāms lielums, kas ietekmē citus tikpat skaidri izmērāmus lielumus - darba ražīgumu, efektivitāti un, visubeidzot, peļņu.