VENTSPILS JAUNRADES NAMS

Nominācija – „Ilgtspējīgākā ēka Latvijā 2013”
Sabiedriska ēka – izglītības iestāde, Maiznieku iela 11, Ventspils, Latvija. Projekta autori – arhitekti Anda Kursiša, Iveta Cibule, Gita Baumane, Baiba Ērenpreisa, Renāte Bāliņa, „Virtu”. Būvnieks – „Pilsbūve”. Kaļķa apmetums fasādei – Māris Līdaka, zāles interjeru krāsojuma restaurācija – Baiba Pilsuma. Ēkas komplekss sastāv no rekonstruēta vēsturiska apjoma un jaunbūves, būtiski uzlabojot kvartāla kopskatu un apkaimes vizuālo identitāti. Galvenā ir sociālā funkcija, piedāvājot radošas – vizuālās un skatuves mākslas, mūzikas –, kā arī izglītojošas nodarbības skolēniem visas nedēļas garumā no pulksten 7.00 līdz 23.00. Atrisināta darbinieku labāka komunikācija. Plānojot ēku, veica darbinieku aptauju un optimālā risinājuma saskaņošanu telpu grupām, kas bija pamats darbinieku savstarpējai integrācijai un atvērtībai, pārejot no kabinetu sistēmas uz atvērta biroja telpu. Iekštelpu vides faktoru veiksmīga realizācija ļāvusi iepriekš neplānoti paplašināt ēkas funkcijas – tā izmantojama reprezentācijas pasākumiem, semināriem un citiem publiskiem pasākumiem.
 
Rekonstrukcija un jaunbūve
Kopējā platība abās ēkās – 3168,2 m², apkurināmā – 2613,1 m²
Lietotāju skaits: 69 darbinieki, 1761 audzēknis un 2500 planetārija un observatorijas apmeklētāji mēnesī
Ekspluatācijā nodota 2010. gada augustā
 
Novietne
Jaunrades nams izvietots ēkā ar ievērojamu vēsturi – bijušajā Ventspils Latviešu biedrības namā, līdzās uzbūvēts jauns apjoms. Pagalms labiekārtots izmantošanai skolēnu nodarbībām, saglabājot kokus un veidojot jaunus stādījumus. Sakārtoti žogi, mūri un citas konstrukcijas piegulošajiem zemes īpašumiem. Projekta laikā salabotas ietves, izveidotas ratiņu uzbrauktuves. Bērniem ierīkots satiksmes noteikumu mācību laukums drošības pamatu apgūšanai.
 
Konstrukcija
Rekonstrukcijas un jaunbūves apjoma funkciju sadalījums tika veidots pēc principa – pēc iespējas mazāk iejaukties esošās ēkas struktūrā, paredzot tur izvietot skatuves mākslas un mūzikas pulciņus, kam vieglāk piemērot telpas: mazāk nojaucamu sienu – mazāk būvgružu; plānojums atbilstoši esošajām sienām – mazāk no jauna ieplānotu būvmateriālu. Jaunajā ēkā plānoja tehnoloģiskos pulciņus ar speciālu iekārtu izvietojumu. Rekonstrukcijas darbi vēsturiskajā apjomā, lai paaugstinātu ēkas energoefektivitāti: jaunas grīdas izbūve pirmajā stāvā ar siltinājuma slāni, pagalma un gala fasāžu siltināšana ar 100 mm siltumizolāciju, ziemeļu ārsienas siltināšana no iekšpuses ar fibrolīta–putu polistirola plātnēm, jaunu koka logu iebūve pagalma fasādē ar Uvid<1,6 W/ m2K, bēniņu un jumta siltināšana ar minerālvates plāksnēm 200 mm biezumā, vēsturisko koka logu stiklu nomaiņa un blīvēšana, jaunas apkures sistēmas izbūve, ēkas hermētiskuma nodrošināšana, žalūziju izbūve ēkas D fasādes logiem, sargājot telpas no pārkaršanas. Jaunās ēkas sienas izbūvētas no keramikas blokiem, ārsienas siltinātas ar putupolistirola siltumizolāciju, ēkas logiem un durvīm Uvid<1,6 W/m2K; jumta siltumizolācijas biezums 250 mm. Rēķinoties ar funkciju, uzmanība tika pievērsta akustiskajam komfortam, pieaicinot akustikas speciālistu.
 
Būvmateriāli
Saglabātas, inventarizētas un otrreiz izmantotas visas vērtīgās būvdetaļas un konstrukcijas rekonstrukcijai pakļautajā apjomā. Maksimāli izmantoti Latvijā ražoti materiāli – keramikas bloki, bruģakmens, siltumizolācijas un akustiskās apdares plātnes, flīzes, kas izgatavotas pēc vēsturiskiem paraugiem, koka durvis, apdares paneļi, parkets, kaļķa apmetums. Daudzi būvelementi izgatavoti vietējās darbnīcās.
 
Atkritumu samazināšana būvniecības laikā
Būvniecības laikā demontētie materiāli – turpmākai izmantošanai neatbilstošas durvju vērtnes, sienu paneļi u.tml. – tika izmantoti būvniecības laikā, piemēram, koku norobežošanai, darbinieku laipām pagalmā un pagaidu ieejām ēkā.
 
Mikroklimats
Abās ēkās ir vairākas telpas ar atšķirīgiem temperatūras un gaisa apmaiņas kritērijiem. Tos nodrošina ar gaisa apmaiņas iekārtām un rūpīgu iekārtu regulēšanu. Ventilācijas sistēma aprīkota ar rekuperācijas iekārtu. Apkures sildķermeņi ir regulējami. Telpu noslodze rada siltuma ieguvumus no cilvēkiem, temperatūra tiek kontrolēta, lai nepieļautu pārkurināšanu un nevajadzīgu logu atvēršanu ziemā.
 
Ekspluatācija
Galvenie elektroenerģijas patērētāji: apgaismojums, ventilācijas iekārtas, tehnoloģiskās iekārtas jaunajā ēkā – virtuve, darbnīcas, planetārijs, patēriņš 2012. gadā 47 kWh/m2. Siltumenerģijas patēriņš apkurei 2012. gadā – 83,3 kWh/m², karstajam ūdenim – 14,6 kWh/m2 gadā. Tiek veikts ēkas enerģijas patēriņa monitorings. Ūdens patēriņu samazina ekonomiskie ūdens maisītāji izlietnēm un dušām un divu režīmu skalošana WC iekārtām. Šobrīd tiek šķirots papīrs atbilstoši šķirošanas iespējām Ventspilī.